Enerģijas patēriņš Pasaulē pieaug līdz ar iedzīvotāju skaitu un valstu tehniski ekonomisko attīstību. Šobrīd uz Zemes ir ap 7 miljardi iedzīvotāju un saskaņā ar ANO prognozēm 2050. gadā šis skaitlis pieaugs līdz 9,2 miljardiem. Gan enerģijas pieprasījums, gan  nepieciešamība pēc vides tīrības rosina sabiedrību arvien vairāk pievērst uzmanību gan enerģijas saimnieciskākai izmantošanai, gan tādiem enerģijas avotiem, kuri atstāj iespējami mazāku negatīvu ietekmi uz vidi, tajā skaitā līdz šim vēl neapgūtiem.

Pēdējo gadu laikā Eiropas valstis ir sastapušas vairākus sociāli ekonomiskus, klimata izmaiņu un ģeopolitiskus izaicinājumus. Minētās negatīvās tendences rosina veltīt vairāk vērības  enerģētiskai neatkarībai.

 Latvija, līdz ar dažām citām valstīm, tās ekonomiskās politikas, nelielā iedzīvotāju blīvuma un arī vēsturisku iemeslu dēļ ir Eiropas Savienības saimnieciskās dzīves nomale. Tās makroekonomikas rādītāji- nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju vidējais dzīves līmenis, importa- eksporta bilance un rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā tradicionāli kopš neatkarības atgūšanas saglabājas zemā līmenī. Rezultāts – bezdarbs un iedzīvotāju migrācija no valsts.  Enerģētiskā atkarība no citām valstīm situāciju padara nedrošu. Nepieciešamība vērst par labu iepriekš minētās parādības liek vairāk darīt mūsu nacionālo resursu apgūšanā lai stiprinātu sabiedrības un valsts turību un stabilitāti.

Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 paredz, ka šajā laika posmā jāpanāk mājsaimniecību siltumenerģijas patēriņa samazinājums, jāsamazina dabasgāzes un elektroenerģijas importu par 50%, kā arī jāpanāk, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars pieaug līdz 50% no kopējā enerģijas patēriņa. Tas nozīmē, ka arī Latvijas Enerģētikā tiek domāts par energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo resursu izmantošanu.

Enerģijasražošana  no Jūras un Okeānu viļņiem var kļūt par svarīgu enerģētikas industrijassastāvdaļu. Viļņu enerģijas pārveidošana ir vēlama kā no izmešiem brīva ražošana.

Viļņu enerģētikas nozares perspektīvas galvenais pagaidām pietiekoši efektīvi neatrisinātais jautājums ir iespējami efektīvāks viļņu enerģijas uztveršanas un pārveidošanas risinājums. Šis risinājums ir saistīts ar viļņu statistiskajiem parametriem- viļņu augstumu H un periodu T, kā arī viļņu virzieniem. Tāpēc svarīgi šos datus zināt paredzamajā spēkstacijas izvietošanas vietā. Bez tam šo enerģijas ražotņu tapšanai ir jābūt juridiskam pamatam.

Lai atrisinātu viļņu enerģijas uztveršanas un pārveidošanas jautājumu, ir jāapgūst jaunas zināšanas par šiem procesiem.

Pamatojoties uz augstāk minēto SIA „SensoTech” un SIA „Waves” sadarbībā ar SIA „Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs” ir uzsākuši nozares projektu, kura mērķis ir izpētīt procesus kā jūras viļņus varētu izmantot komerciālas enerģijas iegūšanai un apzināt citus ar nozares attīstību saistītus faktorus. Šī pētījuma rezultātā tiks iegūti mērījumu un aprēķinu tabulas un grafiki, kā arī novērojumi par viļņu refleksiju un refrakciju. Balstoties uz šiem datiem, un iegūtajām zināšanām varēs veikt jūras viļņu enerģijas pārveidošanas iekārtu mērķtiecīgu jaunradi un veikt priekšpētījumus par jūras viļņu spēkstaciju ekonomiskajiem aprēķiniem. Pētījums tiks veikts laika posmā no š.g. aprīļa līdz š.g. decembrim.

Pētījumus paredzēts veikt paraug-objektā, kurā iespējams radīt dziļūdens viļņus un veikt nepieciešamos ieejošo viļņu parametru mērījumus un izejošās elektroenerģijas parametru mērījumus. Ieejošo viļņu parametru mērījumiem paredzēts lietot video novērošanas metodi.

Baltijas jūras viļņu potenciāla aprēķinā paredzēts ņemt par pamatu statistiskos viļņu parametrus- viļņu augstumu H un period T un, izskatot klasiskos viļņu enerģijas vienādojumus, no šiem parametriem, ar Monte Karlo matemātiskās cerības metodi noteikt Latvijas viļņu potenciālu.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi ir jāveic sekojošas darbības:

1.      Jāsastāda enerģijas pārveidošanas sakarība viļņu enerģijas pārveidošanas procesā, lai ilustrētu tās pārveidošanas problēmu balstoties uz klasisko viļņu fiziku.

2.      Jāizanalizē sastādītās formulas elementu nozīmi viļņu mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem. Balstoties uz šīs analīzes pamata, jāgūst zināšanas par piemērotāko „šķēršļu” izmantošanas iespējām enerģijas pārveidošanas procesā.

3.      Jāveic izmēģinājumi dažādos dziļuma horizontos pie dažādiem dziļūdens viļņu parametriem - viļņu augstuma (H) un perioda (T) lai gūtu zināšanas par viļņu

Nozares pētījums „VIĻŅU ENERĢĒTIKAS NOZARES PERSPEKTĪVU IZPĒTE” tiek veikts projekta „Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs” ietvaros. VBBKC 2011. gada 11. aprīlī ar V/a „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” noslēdza līgumu Nr. L-KC-11-0005 par šī projekta īstenošanu.